Intervijas un viedokļi

Mēs dzīvojam attīstības laikmetā, kad katra diena nes ko jaunu. Attīstība notiek, lai padarītu dzīvi mierīgāku, ērtāku un baudāmāku. Vienīgi mēs turpinām skriet. Vai esam par to domājuši, vai vēlamies ko mainīt? Tieši par to šis komentārs. Bez norādēm, bez ieteikumiem, bez morāles, vienkārši pārdomām.

Eiropas striktais zaļais kurss uz videi saudzīgāku saimniekošanu liek lauksaimniekiem pārskatīt savas saimniekošanas metodes, līdz šim izmantoto agrotehniku, augu aizsardzības līdzekļus un paņēmienus, kā arī mainīt tehnikas parku. Vai jaunās metodes būtu uzskatāmas par revolucionārām? Par daudzām var droši teikt, ka tās ir tikai labi aizmirstas vecās.

Nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) varētu piemērot tikai zemei, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija trešdien, 29.jūlijā, nosūtījusi Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai.

"Svarīgi pieņemt saprātīgu lēmumu par to, cik daudz lauksaimniekiem būs jādara vides un klimata mērķu labā. Pirmkārt, jāņem vērā visi nosacījumi, kurus lauksaimnieki jau šobrīd īsteno vides un klimata mērķu izpildei," tā Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards formulēja savu nostāju pirms dalības ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē, kurā dalībvalstu ministri diskutēja par Somijas prezidentūras ES Padomē laikā paveikto un ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2020. gada.

2020. gada valsts budžetā noteiktais finansējums 16 miljonu eiro apmērā ir nepieciešamā summa pārejas posma valsts atbalstam, lai nodrošinātu lopkopības attīstību. Tas ir ZM ietvaros no citiem finanšu resursiem novirzīts finansējums, lai nodrošinātu ikgadējos maksājumus. Šis maksājums ir jāveic atbilstoši ES prasībām, lai samaksātu lauksaimniekiem par šķirnes dzīvniekiem un ražojošām saimniecībām.

Kokapstrādes un lauksaimniecības nozares šobrīd pēc produktivitātes rādītājiem ir Latvijas līderes. Tomēr, ja Latvijas līmenī tās ir uzskatāmas par attīstītākajām jomām, kopumā mēs vēl joprojām atpaliekam no citām Eiropas valstīm. Konkurētspējas veicināšanai ir jāturpina augt un attīstīties, palielinot produktu pievienoto vērtību.

Laiku pa laikam publiskajā telpā starp vides aizsardzības aktīvistiem un lauku uzņēmējiem uzplaiksnī strīdi, kas galvenokārt saistīti ar dažādu saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšanu lauku apvidos. Vērojams dialoga trūkums starp abām interešu grupām. Mēdz teikt, ka strīdos dzimst patiesība, taču tas notiek tikai tad, ja strīdnieki ir gatavi uzklausīt arī otras puses argumentus un atteikties no galēji radikālām aktivitātēm.