Latvijā jau kopš neatkarības atgūšanas novērojamas ievērojamas lauksaimniecībā izmantojamo zemju cenas starpības, kas īpaši izpaužas dažādu novadu lauksaimniecības zemju vērtību salīdzinājumā. To nosaka vairāku faktoru kopums, bet galvenais no šiem faktoriem ir zemes produktivitāte. Par to, no kā tā atkarīga, kādā veidā tiek noteikta, un par citiem būtiskiem jautājumiem pavēstīja Valsts zemes dienesta speciālisti.
Dažādos Latvijas novados zemes struktūra un kvalitāte ievērojami atšķiras
Lauksaimniecības zemei galvenais cenu ietekmējošais faktors ir zemes produktivitāte. Tā atkarīga no vairākiem apstākļiem – augsnes tipa un mehāniskā sastāva, reljefa, cilmieža, augsnes skābuma, meliorācijas sistēmas stāvokļa, akmeņainības u.c.
Vēsturiski plašākie meliorācijas pasākumi veikti teritorijās ar auglīgākām augsnēm, kas pamatā ir Zemgales līdzenumā (augsnes auglība ir virs 60 ballēm).
Kurzemē un Vidzemē meliorēto zemju īpatsvars ir ap 50–60%, savukārt Latgalē ap 30%, turklāt Latgalē raksturīgi, ka zemes vienības ir sadrumstalotas un tajās var būt gan lauksaimniecības zeme, gan ieplakas ar krūmiem, un tamlīdzīgi apgrūtinājumi. Tas nozīmē, ka tirgū nonāk intensīvā lauksaimniecībā grūti izmantojama zeme. Šie faktori palīdz izskaidrot to, kāpēc Latgalē un Vidzemē vidēji zemes cenas ir zemākas nekā Kurzemē un Zemgalē.
Cenu salīdzinājumu veic līdzvērtīgas kvalitātes zemēm
Lai salīdzinātu cenu atšķirības dažādos Latvijas reģionos, darījumu cenas jāskata caur salīdzināmiem objektiem – līdzīgas kvalitātes zemēm.
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme (LIZ), kas atbilst zemākās kvalitātes zemēm (I un II kvalitātes grupa), zemes vienībās procentuāli aizņem nelielu daļu. Kopējais darījumu skaits ar šādām zemēm ir neliels, un šādas zemes izmantošana lauksaimnieciskā ražošanā ir nerentabla. Tāpēc salīdzināšanai izmantoti darījumi, sākot ar III kvalitātes grupu.
Tabulā atspoguļotas vidējās darījumu cenas (EUR/ha) ar lauksaimniecības zemi plānošanas reģionos 2018. gadā.
| LIZ Kvalitātes grupa (balles) | Latgale | Vidzeme | Kurzeme | Zemgale | Rīga |
| III (21-30) | 1100 | 1500 | 2200 | 2000 | – |
| IV (31-40) | 1300 | 1900 | 2600 | 2300 | 2400 |
| V (41-50) | 1600 | 2300 | 3400 | 4000 | 2600 |
| VI (51-60) | – | – | 3800 | 6000 | – |
| VII (virs 60) | – | – | – | 7000 | – |
Vidējās cenas aprēķinātas kā statistiskais rādītājs mediāna (vidējā vērtība sakārtotā skaitļu kopā).
“–“ darījumu skaits nepietiekošs vidējo cenu atspoguļošanai vai darījumi ar šādas kvalitātes zemēm nenotiek.
Analizējot lauksaimniecības zemes darījumu cenas pa kvalitātes grupām, atšķirības starp reģioniem ir redzamas, un to pamatā ir gan iepriekš minētie faktori, tāpat to ietekmē arī attālums līdz graudu pieņemšanas punktiem, ostām, lielajiem pārstrādes uzņēmumiem, arī līdz Rīgai.
Zemgales dārdzība izpaužas tieši caur augstvērtīgo zemju darījumiem, kādas citos reģionos nemaz nav.
Meža zemju tirgus cenu noteikt sarežģītāk
Attiecībā uz meža zemes cenām, meža zemei ir grūtāk saprast tās tirgus cenu, jo parasti kopā ar zemi tiek pirkta dažāda vecuma meža audze vai jaunaudzes, tāpat cenu ietekmē meža augšanas apstākļi. Vislētākās ir purvu un krūmāju aizņemtās teritorijas, kā arī zeme zem publiskiem ūdeņiem.
Meža zemes vērtība ir saistīta ar apaļo kokmateriālu iepirkumu cenām, mežistrādes izmaksām, kā arī meža atjaunošanas un kopšanas izmaksām. Statistikas dati šajos rādītājos pēdējos gados uzrāda minimālas svārstības 2 – 3% robežās. Tik nelielas izmaiņas praktiski neietekmē meža zemes darījumu cenu līmeni. Pārdošanā raksturīgākie ir meži ar jaunaudzēm, nepieauguši vai mazvērtīgie meži.
Atšķirībā no lauksaimniecības zemju cenām, meža zemēm vidējās darījumu cenas pa reģioniem būtiski neatšķiras, turoties ap 1600 EUR/ha robežās. Tikai Latgales reģionā cenas ir aptuveni par 10–15% zemākas nekā pārējā valsts teritorijā.
Materiālu sagatavoja Austris Kalmiņš