Diezgan bieži ir dzirdētas dažādas runas un baumas par to, ka Latvijas lauksaimniecības zemes tirgū valda liela nevienlīdzība, un viedokļi šajā ziņā mēdz būt pat diametrāli pretēji. Vieni uzskata, ka dažādi vieglas peļņas tīkotāji, tostarp ārzemnieki, izpērk zemi spekulatīvos nolūkos, zeme gadiem ilgi netiek apstrādāta un beigās vairs nav savam sākotnējam nolūkam izmantojama. Citi savukārt protestē, ka ierobežojumi lauksaimniecības zemes iegādē, jo īpaši ārzemniekiem, esot pārāk stingri. Lai noskaidrotu, kādi ierobežojumi lauksaimniecības zemes iegādē patiešām pastāv, uz ko ir vērsti un kāds ir to esamības mērķis, vērsāmies pie speciālistiem. Atbildes uz mūs interesējošajiem jautājumiem sniedza Zemkopības ministrijas Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus.
Darījumus ar lauksaimniecības zemi reglamentē likums
Runājot par spēkā esošajiem ierobežojumiem ārzemniekiem iegādāties lauksaimniecības zemi Latvijā, Zemkopības ministrija (ZM) norāda, ka darījumus ar lauksaimniecības zemi reglamentē likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un no tā izrietošie 2014. gada 2. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.748 “Noteikumi par darījumiem ar lauksaimniecības zemi”.
Likuma tiesiskais regulējums paredz, ka visi Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices Konfederācijas pilsoņi atrodas vienlīdzīgos salīdzināmos apstākļos attiecībā uz tiesībām Latvijā iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Nosacījumi, lai iegūtu īpašumā lauksaimniecības zemi, minēti šī likuma 28.1 pantā.
Kārtība, kādā pašvaldības komisija izskata iesniegumus par darījumiem ar lauksaimniecības zemi un pieņem lēmumu par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā vai atteikumu iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi, noteikta noteikumos Nr.748. Vienlaikus jānorāda, ka regulējums paredz izņēmuma tiesības lauksaimniecības zemi iegūt īpašumā mantošanas ceļā.
Pēdējo piecu gadu laikā ir veiktas likumdošanas izmaiņas
2014. gada 3. jūlijā tika pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, kas paredz vispārējas prasības lauksaimniecības zemes iegādei. Kopš 2017. gada 1. jūlija ir stājušies spēkā grozījumi likumā, paredzot, ka attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi vairs nav nepieciešams izpildīt nosacījumu par vienoto platības maksājumu vai tiešo maksājumu saņemšanu, kā arī vairs netiek prasīts nosacījums par lauksaimniecisko vai tai pielīdzināmu izglītību un noteiktiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas.
Lai varētu iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi, ir ieviests nosacījums par valsts valodas zināšanu nepieciešamību noteiktā līmenī personām, kuras ir citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsoņi. Šāds nosacījums ieviests, jo lauksaimniecība ir nozare, kuru raksturo paaugstināti riski ražošanas procesā, kas saistīti ar darba drošību un nelaimes gadījumiem darbā, augu aizsardzības līdzekļu atbilstošu izmantošanu un to ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, kā arī saražotās produkcijas nekaitīguma nodrošināšanu.
Tādēļ likumdevējs nosacījumu par valsts valodas zināšanu nepieciešamību noteiktā līmenī ir iekļāvis ar mērķi veicināt darba drošību un lauksaimniecības nozarē iesaistīto personu spēju veikt attiecīgo saimniecisko darbību, samazinot potenciālos riskus valodas nezināšanas dēļ. Eiropas Komisijai nav nekādu oficiālu iebildumu attiecībā uz pašlaik Latvijā pastāvošo kārtību šajā jomā.
Tomēr nākotnē var nākties izdarīt zināmus grozījumus pašreiz spēkā esošajos likumos un normatīvos saistībā ar to, ka Latvija 2016. gada 1. jūlijā iestājās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO). Tādēļ, saskaņā ar ESAO Liberalizācijas kodeksu, Latvijai ir jāapņemas izdarīt grozījumus nacionālajos normatīvajos aktos, lai ļautu iegādāties lauksaimniecības zemi arī tiem ESAO dalībvalstu pilsoņiem un juridiskām personām, kuri nav ES, EEZ vai Šveices Konfederācijas pārstāvji. Lai izpildītu ESAO saistības, Latvijai jānovērš spēkā esošās diskriminējošās normas, kas Latvijas, pārējo ES dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) pilsoņiem, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņiem dod priekšrocības lauksaimniecības zemes iegādē atšķirībā no ESAO Liberalizācijas kodeksu dalībvalstu pilsoņiem.
Esošo ierobežojumu mērķis ir vērsts uz nozares un reģionu attīstību
Kā norāda ZM, likuma tiesiskais regulējums paredz, ka visi Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices Konfederācijas pilsoņi atrodas vienlīdzīgos salīdzināmos apstākļos attiecībā uz tiesībām Latvijā iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumu mērķis nav vērsts uz zemes iegūšanas ierobežošanu, bet gan uz lauksaimniecības zemes efektīvu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, nevis spekulatīviem mērķiem, vienlaikus arī veicinot vispārējo lauku reģionu attīstību, tostarp saglabātu pastāvīgu iedzīvotāju skaitu lauku vidē.
Materiālu sagatavoja Austris Kalmiņš